Skip to main content

Rīgā ieradušies spēcīgākie pasaules šahisti



No 12. līdz 24. jūlijam Rīgā notiks FIDE World Chess Grand Prix sērijas turnīrs. Turnīrā piedalās 16 pasaules vadošie šahisti. Sacensības tiks izspēlētas pēc knock-out principa, kur mača zaudētājs izstājās no cīņas turnīrā un sāk baudīt Rīgas skatus vai dodas mājup. Grand Prix sērijas turnīri, kopskaitā četri (Maskavā, Rīgā, Hamburgā un Telavivā) tiek rīkoti ar nolūku noskaidrot 2 finālistus turnīram, kurā savukārt cīnīsies par iespēju uzspēlēt maču ar esošo pasaules čempionu no Norvēģijas Magnusu Karlsenu.

Šodien, 11. Jūlijā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika preses konference ar FIDE (Pasaules šaha federācijas) prezidentu, Latvijas šaha savienības prezidentu un Pasaules šaha čempionāta galveno organizatoru. Nacionālās bibliotēkās telpās žurnālisti nepacietīgi gaidīja lielo nezināmo – šaha turnīra preses konferenci. Kad bija pagājušas dažas minūtes pēc preses konferences paredzētā sākuma, un oficiālās personas vēl nebija ieradušās, zālē bija dzirdama frāze: “Šahisti nav īpaši punktuāli, lai arī tādiem vajadzētu būt…”. Žurnālists nezināja, ka šahā kavēt sākumu ir sens psiholoģisks triks, lai iegūtu pārsvaru pār pretinieku, to šaha vēsturē piekopa daudzi šahisti. Slavenākais šajā ziņā, protams, ir Bobijs Fišers, kurš 1972. gadā mačā pret Spaski vispār izdomāja neatnākt uz vienu no partijām. Šoreiz tik traki nebija, un organizatori tomēr ieradās.

Jautājumu preses konferencē nebija daudz, jo tajā nepiedalījās neviens no slavenajiem spēlētājiem. Uz jautājumu, kurās valstīs ir vislielākais šaha popularitātes pieaugums, FIDE prezidents Arkādijs Dvorkovičs atbildēja, ka pirmo reizi vairāku gadu desmitu laikā Krieviju ir apsteigusi Indija, straujšs pieaugums ir ASV, Turcijā, Irānā, arī Eiropā. Būtiski, ka šahs masveidīgi izplatās internetā. Pēc Dvorkoviča teiktā, internetā dienā tiek izspēlētas vismaz 5-6 miljonu šaha partijas.

Uz jautājumu, kuru no spēlētājiem organizatori vislabāk gribētu redzēt finālmačā pret Karlsenu, par pārsteigumu tiešu atbildi sniedza Iļja Merenzons (World Chess prezidents). Viņš minēja, ka skatītājiem, protams, ir svarīgs arī spēlētāja tēls, un tamdēļ viņam gribētos redzēt Anišu Giri (Nīderlande) vai Aleksandru Griščuku (Krievija), jo abi spēlētāji ir asprātīgi savos komentāros un atbildēs žurnālistiem, kā arī viņi ir ļoti populāri sociālajos tīklos, kuros viņi izsakās par šahu un dzīvi ārpus tā. Viņu personības dažkārt gūst lielāku popularitāti nekā viņu šaha partijas.

Kā minēja organizatori, tad spēlētāji apemtušies viesnīcā klusajā centrā, netālu no vietas, kur kādreiz dzīvoja Tāls. Varbūt Mihaila Tāla aura viņiem palīdzēs, bet to vislabāk var sajust Vērmanes dārzā, kur joprojām tiek spēlēts šahs. Varbūt arka redzēsim tos spēlētājus, kuri izstāsies no turnīra.

Rīgas turnīrā spēlēs jau iepriekš pieminētie Giri un Griščuks, kā arī esošais pasaules čempions ātrajā šahā Danils Dubovs (Krievija), astoņkārtējs Krievijas šaha čempions Pjotrs Svidlers, bijušais FIDE pasaules čempions Veselins Topalovs (Bulgārija), Sergejs Karjakins no Krievijas, kurš 2016. gadā spēlēja finālmaču pret esošo pasaules čempionu Magnusu Karlsenu, un zaudēja. Redzēsim arī Polijas daudzsološā lielmeistara Jana Kšistofa Dudas gājienus,  kuru daudzi uzskata par tuvāko gadu iespējamo pretendentu uz pasaules čempiona titulu.

Paralēli šim turnīram Rīgā norisināsies vairāki citi turnīri, kuros dalību ir pieteikuši vairāk nekā 60 lielmeistari no dažādām valstīm, tai skaitā Latvijas pārstāvji Igors Kovaļenko, Ņikita Meškovs, Normunds Miezis, Zigurds Lanka u.c.

(publicēts www.diena.lv)

Dvorkovičs (FIDE prezidents) un Merenzons (World Chess pārstāvis)


Comments

Popular posts from this blog

Vai šahs ir sports?

Pirms daudziem gadiem es gāju trenēties regbijā. Vasarā mums treniņi bija forši – ārā, dubļos, svaigā gaisā. Tad atnāca ziema, un mēs pārvācāmies uz sporta zāli. Es biju šokēts, ka regbijs tika spēlēts parastajā sporta zālē. Ja kāds nezin, tad kritieni un gāšana no kājām ir regbija neatņemama sastāvdaļa. Krītot tu dabū zilumus visās iespējamajās vietās, nākošajā dienā pārvēršoties par dalmācieti. Mans regbija treneris, novērtējot manu ātrumu laukumā, man vēl vasarā ieteica pievērsties šaham. Tomēr īstais grūdiens nāca no grūdieniem ziemas treniņos. Tā es, klupdams, krizdams, nonācu šahā. Bet tagad galvenais jautājums – vai šahs ir sports? Jā, šahs ir Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) atzīto sporta veidu sarakstā. Var, protams, apšaubīt SOK lēmumu. Man pašam dažreiz rodas jautājums vai tiešām skeletons (tas, kur bobsleja trasē brauc uz vēdera ar galvu pa priekšu) vai braukšana ar motocilklu un blakusvāģi tiešām ir sports. Tas viss līdzās kērlingam izskatās jocīgi. Bet

Gājiens ar zirdziņu – gudrības vai stulbuma pazīme?

Visai bieži, lai raksturotu kaut ko negaidītu vai gudru, tiek lietots apzīmējums “gājiens ar zirdziņu”. Vai tiešām šahā tikai ar zirdziņu izdodas tie labākie gājieni, un no kurienes radies šāds apzīmējums? Daudziem varbūt būs šoks, bet šahā labus gājienus var izdarīt ar jebkuru figūru, pat karali un ar daudzu acīs esošo niecību – bandinieku. “Gājiens ar zirdziņu” visticamāk iegājies folklorā, jo šaha spēles entuziastiem, iesācējiem zirdziņa gājiena noteikumi liekas sarežģītāki nekā citu šaha figūru, un, ja šahu nespēlē regulāri, tad dažreiz pat aizmirstās – kā tad īsti tas viltīgais zirdziņš staigā? Līdz ar to, “gājiens ar zirdziņu” kā pārsteigums būtu lietojams tikai šaha spēles analfabētiem. Ja jau gribās smalki izteikties šaha terminoloģijā, aprakstot ikdienas procesus, tad ieteiktu lietot izsmalcināto franču terminu “en passant” (izrunāts tiek aptuveni enpasāāāān) , bet par izrunu, lūdzu, labāk prasiet Jānim Joņevam vai Viktoram Igo. Šis gājiens ar bandinieku tiešām var bū

Pullman viesnīcas atklātajā šaha čempionātā uzvar Ņikita Meškovs no Latvijas

Aizvadītajā nedēļas nogalē, 28. februārī un 1. martā Vecrīgas viesnīcā Pullman Riga Old Town norisinājās 3. starptautiskais šaha turnīrs ātrajā šahā un blicā, pulcējot spēcīgus šahistus no 11 valstīm. Sestdien, kad norisinājās ātrā šaha turnīrs (apdomas laiks katram spēlētājam uz partiju 10 minūtes un papildus 5 sekundes katram gājienam), piedalījās 147 dalībnieki no 9 valstīm. Cīņas izvērtās nopietnas, jo dalībnieku vidū bija vairāki starptautiskie meistari un 6 lielmeistari. No zināmākajiem dalībniekiem var minēt lielmeistarus Edvīnu Ķeņģi (astoņkārtējs Latvijas čempions), Rīgā dzimušo Aleksandru Šabalovu (trīskārtējais ASV čempions) un leģendāro Jevgēniju Svešņikovu (Krievija). Turnīrā piedalījās arī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, stiprinot savas stratēģiskās iemaņas. Pēc Rapid turnīra noslēguma, un uzvarētāju apbalvošanas sadarbībā ar turnīra atbalstītāju “Prāta Spēles” tika rīkota pirmā šaha viktorīna, kurā varēja piedalīties jebkurš dalībnieks. Atbildot