Visai bieži, lai raksturotu kaut ko negaidītu vai gudru, tiek lietots apzīmējums “gājiens ar zirdziņu”. Vai tiešām šahā tikai ar zirdziņu izdodas tie labākie gājieni, un no kurienes radies šāds apzīmējums? Daudziem varbūt būs šoks, bet šahā labus gājienus var izdarīt ar jebkuru figūru, pat karali un ar daudzu acīs esošo niecību – bandinieku. “Gājiens ar zirdziņu” visticamāk iegājies folklorā, jo šaha spēles entuziastiem, iesācējiem zirdziņa gājiena noteikumi liekas sarežģītāki nekā citu šaha figūru, un, ja šahu nespēlē regulāri, tad dažreiz pat aizmirstās – kā tad īsti tas viltīgais zirdziņš staigā? Līdz ar to, “gājiens ar zirdziņu” kā pārsteigums būtu lietojams tikai šaha spēles analfabētiem. Ja jau gribās smalki izteikties šaha terminoloģijā, aprakstot ikdienas procesus, tad ieteiktu lietot izsmalcināto franču terminu “en passant” (izrunāts tiek aptuveni enpasāāāān) , bet par izrunu, lūdzu, labāk prasiet Jānim Joņevam vai Viktoram Igo. Šis gājiens ar bandinieku tiešām var bū