Aizrīties ar gaļas gabalu Portugālē. Aļehina nāve.

Ierodoties Lisabonā, apmetāmies viesnīcā “Florida”, kuras ziedu laiki sākas 1941. gadā. Eiropā toreiz attīstījās 2. pasaules karš, kamēr Portugālē attīstījās viesmīlības bizness, kuru labprāt izmantoja spiegi, karā iesaistītās puses un arī pasaules čempions Aleksandrs Aļehins.

Portugāles apmeklējumam bija divi uzdevumi – uzspēlēt Lisabonas ātrā šaha čempionātā, kā arī atrast Aļehina nāves vietu Estorilā, kura atrodas netālu no Lisabonas.

Ar pirmo uzdevumu tiku galā ļoti viegli, turnīrs noritēja labi, ieguvu 2 pildspalvas ar Portugāles šaha federācijas logo, kā arī finiša spurtā izrāvu 136. vietu! Tik ticīgā valstī kā Portguāle, vienu no partijām nācās spēlēt pret Jēzu, kurā zaudēju. Kopvērtējumā šajā turnīrā biju 2. labākais šahists no Latvijas, ja nebūtu atbraucis liemeistars Normunds Miezis, tad vispār būtu lepojies ar labāko sniegumu Latvijas šahistu vidū, jo no Latvijas turnīrā bijām divi vien.

Kā jau gandrīz visos šaha turnīros, arī Lisabonā šahistiem tika piedāvātas grāmatas. Gribēju iegādāties kādu grāmatu par portugāļu šahistiem, bet nekā. Visas grāmatas bija spāņu valodā, turklāt ne rindiņas par vietējiem šahistiem. Toties bija pieejama grāmata, kuras autors bija “spāņu” šahists Aleksejs Širovs, kuru visbiežāk var sastapt Rīgā. Tomēr vietējie šahisti man deva cerības, informējot, ka eksistējot kāda grāmata par Aļehina nāvi – “Šahs un mats Estorilā”.

Meklējot viesnīcu, kurā nomira Aļehins, izrādījās, ka tā ir nojaukta. Man bija plāns aiziet uz viesnīcu un izspēlēt kādu Aļehina šaha partiju, jo līdzi biju paņēmis Aļehina šaha partijas un šaha galdiņu. Vietējie šahisti drīz vien mani apgaismoja, ka Aļehins bieži esot spēlējis Lisabonas Ģeogrāfijas savienības mājā.

Nākošajā dienā pēc turnīra iegāju grāmatu veikalā, kurā pajautāju vai ir kādas šaha grāmatas. Man tika piedāvātas trīs, no kurām viena izrādījās tieši “Šahs un mats Estorilā”. Grāmata ir izcila, bildes no Aļehina pēdējiem dzīves gadiem Portugālē, kā arī pats interesantākais – pēdējās viņa spēlētās partijas. Ar grāmatu un šaha galdiņu somā atradu Lisabonas Ģeogrāfijas savienības māju, kur ļoti grezni iekārtotā restorānā izspēlēju pēdējo zināmo Aļehina partiju pret vietējo meistaru. Aļehins spēlēja krievu partiju un uzvarēja.

Aļehina, kurš tā arī palika vienīgais neuzvarētais čempions, viens no ticamākajiem nāves iemesliem ir, ka viņš, ēdot vakariņas, aizrijās ar gaļas gabalu. Ļoti ticami, ņemot vērā kādas šeit Lisabonā ir ēšanas tradīcijas un porciju izmērs. Pats vakar vakarā, iedvesmojoties no iespējamā Aļehina nāves iemesla, apēdu kārtīgu portugāļu steika gabalu…